SPĒKU ATGRIEŠANĀS
Pāris gadus vēlāk bērnības draugs Eduards Smelters (Edžus) aizdeva pasaulslavena dietologa Pola Brega grāmatu “Pilnības formula - tu esi tas, ko tu ēd”. Dāvids sāka dzīvot atbilstoši aprakstītajām diētām, pēc pusgada vairs nenomāca zāles, kas bija jāturpina lietot, lai atturētu samaņas zudumus. Prāts kļuva skaidrs, dzīvē atgriezās prieks.INTEREŠU PAPILDINĀŠANA
Lai atrisinātu Dāvida dzīvesvietas problēmu, mamma aizveda uz vietu, ko tagad pazīst kā Pasaku māju “Undīne”. Toreiz tā bija māja, kur svilpoja vējš, daudzos logos nebija stiklu, vienīgā siltā vieta bija pagrabs, kur nedēļas nogalēs pulcējās brīvmākslinieki, mīlētāji pafilozofēt, uzpīpēt un iedzert aliņu. Ar jauniešu palīdzību Ingusa Zālīša vadībā māja piedzīvoja fizisku un garīgu uzplaukumu. Tika sakopta vide. Vairs netiek lietota tabaka un alkohols. Tagad tur darbojas aušanas, keramikas, kokapstrādes, ādas apstrādes darbnīcas. Ir iespējas iepazīt latviešu un citu tautu folkloru, literatūru un mūziku. Iespēja lietot bibliotēku, apmeklēt kino un lekcijas. Notiek koncerti, kuros var piedalīties bez klasiskas mūzikas izglītības. Mājas atrašanās kāpu zonā, jūra, īpašās koka skulptūras piesaista bērnus un pieaugušos.ATGRIEŠANĀS TENISĀ
Dzīvojot un darbojoties “Undīnē”, spēlējot tenisu, veselība uzlabojās. Dāvids Kleiners uzvarēja vairākās sacensībās un ieņēma 13. vietu Latvijas Tenisa savienības reitingā vecuma kategorijā līdz 18 g., un atradās 50 labāko tenisistu vidū vīriešu kategorijā. No 16 gadu vecuma Dāvids trenēja iesācējus Jaundubultu tenisa klubā. Ir pateicīgs savai pirmajai trenerei Zentai Brīvībai, joprojām pilnveido savu tenisa spēli, piedalās sacensībās, palīdz to apgūt draugiem. Uzvarēja sacensībās Jaunķemeros (Jūrmala) 2007. gada vasarā, ieņēma 3. vietu vienspēlē un dubultspēlē pārī ar Elvi Beļusovu amatieru kategorijā turnīrā “Riga Open 2009”.REZUMĒJUMS
“Austrumos pazīstams teiciens – kad skolnieks ir gatavs, parādās Skolotājs. Tā vai citādi, esmu drošs, ka mana “gatavība” nebija manas piepūles iznākums. Teniss, vēlāk “Undīne”, varbūt pat slimība, kas pamazām mazinās, baznīca.. Viss veda pie dzīves, ko dzīvoju tagad, ko mācos. Mācīšanās nav mokoša, nav tikai salda arī. Bet galvenais, ka tāda, kas izglīto un iekļauj visu nepieciešamo vispusējai apgūšanai. Nav iespējams aiziet no tās. Ir iespējams “slinkot”. Bet “slinkojot” nenotiek tikšanās ar to laimi, kas palīdz dzīves smagākajos brīžos. Kā zieds novīst, mēs novīstam. Kas zina, kad šī dzīve mūs apmeklēs atkal? Vai apmeklēs vispār?”
“Garīga izaugsme atrisina visas dzīves grūtības. Fizisko mūsos tā dara veselīgāku. Garīgo bagātina. Neiepazīstot to neizprotam. Tik ļaujot tai izpausties, katrs atrod tās piemērotību sev. To novēlu jums.”
