Šie īsie dzejoļi radušies dažādos dzīves brīžos. Nav sacerēti ar nolūku, bet ātri pierakstīti un ir līdzīgi secinājumiem. Tie bieži norāda uz pilnību dažādās izpausmēs un nenozīmē, ka es būtu to pārdzīvojis. Pierakstīju, kad kāds man tos it kā pateica priekšā. Šis Kāds droši vien ietver pilnību. Es ceru, ka lasītāju tie tuvinās laimei. Jo tie spējīgi paveikt vairāk kā tikai viena no neskaitāmajām garāmskrejošajām domām lasītāja prātā vai veidot nepilnvērtīgas noskaņas (vai tiešām tā domāts, ka tie – dzejoļi – spēj veidot nepilnvērtīgas noskaņas?). Es novēlu mums dot tiem iespēju pārvērsties mūsu dzīves uztverē. Tad tiem būs iespēja augt, atklājot risinājumus, pat pārvērsties spējā tos īstenot bez īpašas piepūles dzīvē, kas kļūs par pilnvērtīgu.
These short poems came in different moments of life. Not composed with certain purpose, they are like quick observations written down. They often point to fullness or perfection in different manifestations and does not mean I have experienced that. They are written down in moments as if somebody whould tell me. That Somebody most probably includes perfection. I hope these will bring the reader closer to happiness. For they are capable of being much more than one of countless passing thoughts in the mind of a reader or creating poor moods. I wish us give them a chance to become perception of our lives. That will be chance for them to grow, reveal solutions and turn into ability of realizing themselves without a special effort on our side and bring about a wholesome life.
Without the sense of all-pervading happiness
Man is bound to unhappiness – obstructions
Of earthly life.
Bez apjautas par visaptverošu laimi
cilvēks saistīts ar zemes dzīves
nelaimju šķēršļiem.
To grab life is impossible
Uncontentment tells us that.
To offer ourselves to life unreservedly -
Joy shows us that.
Satvert dzīvi nav iespējams.
To mums pasaka neapmierinātība.
Atdot sevi pilnībā dzīvei –
prieks mums to parāda.
Grabbing of life for oneself
Is a false belief for contentment seeking.
Self offering for a moment of life
Is a true manifestation of merging with fullness.
Dzīves tveršana sev
ir kļūdainā ticība apmierinājuma meklējumam.
Sevis veltīšana dzīves brīdim
ir patiesā izpausme saplūšanai ar pilnību.
There is just one step
From bondage to freedom.
We’re bound while wandering in misery.
We’re liberated reflecting on our freedom.
Tikai viens solis no sasaistītības pie brīvības.
Sasaistīti klīstam bēdās.
Atbrīvoti atsaucamies brīvībai.
We got bound collecting
Unnecesarry musts by our mind.
We get free by step into
Ever-free newness of heart.
Mēs tikām sasaistīti nevajadzīgām prasībām mūsu prātā.
Mēs kļūstam brīvi, nonākot vienmēr brīvajā sirds jaunavībā.
Heart never binds.
It’s nature is unbound.
Bound nature feels misery.
So we leave it.
Sirds nesasaista.
Tās daba ir nesaistīta.
Saistītā daba jūt nožēlu.
Tādēļ to atstājam.
No time is needed to turn to our unbound nature.
For always we are it.
Nav nepieciešams laiks, lai pievērstos mūsu brīvajai dabai,
jo vienmēr tā esam.
If we allow ourselves to ask the counsel of doubt,
We decept our freedom and take shelter of division
That crashes into unhappiness.
Ja atļaujamies lūgt padomu šaubām,
pieviļam mūsu brīvību, pieņemot nošķirtības patvērumu,
kas sagrūst nelaimē.
Creating imaginary freedom on division
Means lack of knowlage.
A habit of forgetfulness in division
Takes end in destruction.
Radot brīvības tēlu sašķeltos pamatos
norāda gudrības trūkumu.
Pieradums dzīvot aizmāršībā šķeļas
un pārvēršas iznīcībā.
Approach will not decieve us if we don’t take it
As a position of mind,
But rather let it surrender to truthfullness
Of the moment.
Pieeja nepievils, ja neveidosim to kā nostāju prātā,
bet ļausim tai dzīvot padevībā brīdim.
Disbelief is self – deception.
Always a stranger to overflow of life – fullness – joy.
Neticība mūs pieviļ.
Tai vienmēr ir sveša dzīvesprieka pārpilnība.
Life – fullness – joy
Springs from surrender – spring and enjoys
All life as one and present
Without any difficulty and effort
For not familiar with separation.
Dzīvesprieka pārpilnība plūst no padevības avota
un bauda dzīvi kā vienotu un klātesošu,
brīvu no grūtībām un piepūles, jo nepazīst nošķirtību.
